Rakstot pētījumu vai citu darbu, atsauces uz citu autoru idejām, viedokļiem un atklājumiem ir neizbēgamas. Gan tad, kad vienkārši pieminam šāda autora idejas, gan arī tad, kad tās citējam vārds vārdā, mūsu pienākums ir precīzi norādīt informācijas avotu un autoru. Pareizi noformēts citāts ne tikai nodrošina autorības atzīšanu, bet arī palīdz darba lasītājam sameklēt citēto materiālu. Autora un avota apzināta nepieminēšana ir uzskatāma par plaģiātismu, un tas ir nopietns pārkāpums, kas nav pieļaujams.
Lai atsauces būtu maksimāli noderīgas un strukturētas, pastāv universāli noteikumi atsauču un citātu noformēšanai, pateicoties kuriem atsauces būs saprotamas ikvienam studentam vai zinātniekam jebkurā pasaules universitātē. Viena no visplašāk izmantotajām sistēmām ir Hārvarda sistēma, ko dēvē arī par “Autora Datuma” (“Author Date”) metodi.
Pirms pievērsties šīs sistēmas principiem vēlreiz jāuzsver atsauču noformēšanas galvenais noteikums: jāiekļauj atsauce uz ikvienu domu, apgalvojumu vai viedokli, ko esam aizņēmušies no cita autora darba, neatkarīgi no tā, vai citējam vārds vārdā vai tikai pieminam.
Hārvarda sistēmā ir divu veidu atsauces:
1. Autors un gads tiek pieminēti darba tekstā.
2. Autors, gads, darba nosaukums un cita informācija par publikāciju tiek iekļauta sadaļā “Bibliogrāfiskās norādes” darba beigās.
Šie atsauču noformēšanas veidi neaizstāj viens otru, bet tiek izmantoti paralēli — pirmais, lai norādītu konkrētās domas autoru tekstā, otrais, lai nodrošinātu lasītājam pieeju pilnajam izmantoto materiālu sarakstam.