Cilvēka vai uzņēmuma valodas stils bez šaubām veido tā tēlu. Neviens taču negribēs uz svarīgu tikšanos apzināti doties caurumainā kostīmā ar kečupa traipiem — vispirms izsauks Vanish komandu un uzticēsies rozā.
Korekta, situācijai piemērota valoda, kas atbilst runātāja vai rakstītāja tēlam un mērķiem, ir tikpat svarīga kā skaists tērps, izsmalcināti aksesuāri vai ekskluzīvs remonts kompānijas galvenajā mītnē — ja cilvēka ārējais izskats vai uzņēmuma biroja iekārtojums liecina par materiālo statusu un stila izjūtu, tad valoda parāda tās nesēja izglītotību, attīstības līmeni un redzesloka plašumu. Valoda, ja to lieto radoši un prasmīgi, spēj atstāt spēcīgu iespaidu.
Patiešām vērtīgas domas nereti pazūd aiz neveikliem formulējumiem, neveiksmīgi izvēlētiem vārdiem vai nepārdomātām teikumu konstrukcijām. Marks Terencijs Varrons, viens no antīkās pasaules slavenajiem enciklopēdistiem, savā laikā atzina, ka, lai arī katrs indivīds ir brīvs lietot valodu kā viņam labpatīk, pārlieku liela patvaļība šajā jomā nebūtu prāta darbs (dzejnieki gan, pēc viņa domām, to varot atļauties).
Ja interneta veikalā piezīmju datora aprakstā stereo vietā redzam srereo (euroshop.lv uz 09.08.07.) vai žurnālā “Kapitāls” lasām par lidostas termināliem, kaut arī Terminoloģijas komisijas apstiprinātais un vārdnīcās atrodamais lietvārds šī jēdziena apzīmēšanai ir terminālis (t.i., termināļiem), kā arī atklājam, ka “franšīzes modelis biznesa sākšanai un attīstīšanai izrādījies ļoti piemērots un tam ir daudzas priekšrocību”, kļūst skaidrs, ka brīva apiešanās ar valodu ne vienmēr dod pozitīvus rezultātus.