Lai padarītu par neiespējamu valstij nevēlamu ideju apspriešanu iedzīvotāju vidū un novērstu domāšanu varai nepieņemamā virzienā, Dž. Orvela romānā “1984” aprakstītajā valstī Okeānijā tiek veidota jauna valoda (jaunruna). Tajā nav tādu bīstamu vārdu kā brīvība, nav arī nozīmju nianšu, kas teiktajam varētu piešķirt “lieku” emocionalitāti. Sakņu skaits jaunrunā ir samazināts līdz minimumam (piemēram, nav vārda slikts, ir tikai vārds nelabs), arī vārddarināšanā un vārdu locīšanā valda absolūta regularitāte.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu totālu kontroli pār cilvēkiem, ir nepieciešama tikpat totāla kontrole pār viņu valodu (salīdziniet ar šodienas t.s. politkorektumu, kura rezultātā noteikti vārdi tiek izslēgti no publiskās aprites, padarot par neiespējamu attiecīgo ideju efektīvu apspriešanu).
Kaut arī zinātnieku vidū joprojām nav vienota viedokļa par to, vai un cik efektīvi cilvēki spēj domāt bez valodas, tās ietekme uz domāšanas procesiem ir neapšaubāma — apgūstot valodu, cilvēks iemācās arī domāt šai valodai raksturīgajās kategorijās un pievērst uzmanību tiem realitātes aspektiem, kas ir svarīgi tieši šīs valodas sistēmā.
Piemēram, korejiešu valodā, runājot par diviem priekšmetiem, kas atrodas tiešā kontaktā viens ar otru, ir jānorāda, cik cieši vai vaļīgi šie priekšmeti ir sasaistīti, turpretim eiropiešu uzmanība analoģiskā gadījumā visdrīzāk tiks pievērsta tam, vai priekšmets A atrodas virs, aiz, uz priekšmeta B, priekšmetā B vai kaut kur citur.
Mūslaiku cilvēka priekšstats par pasauli lielā mērā veidojas ar valodā ietverto jēdzienu un šo jēdzienu sasaistīšanas instrumentu palīdzību. Ir jābūt modriem, lai nepieļautu valodas un tās izteiksmes līdzekļu deformēšanos varas iestāžu, plašsaziņas līdzekļu un iedomāta politkorektuma ietekmē un lai pasaule, kurā dzīvojam, nepārvērstos par orvelisku naktsmurgu.