Skaitļu frazeoloģismi, sakāmvārdi un parunas

~ 1 ~

  • Vienā balsī — vienprātīgi
  • Vienā laivā — atrasties vienādā situācijā
  • Ar vienu aci — slepus skatīties vai mazliet uz kaut ko paskatīties, pārskriet ar acīm
  • Visi kā viens — vienprātībā, vienoti vai vienādi
  • Uz vienu roku — par saskaņotu, kopīgu rīcību vai nostāju
  • Kā viens vīrs — saliedēti, vienoti
  • Zem viena jumta — kopā, vienā telpā
  • Kā vienreizviens — ļoti labi zināt no galvas
  • Ar vienu kāju kapā — tuvu nāvei
  • Strēbt vienu putru — būt cieši saistītiem
  • Braukt vienos ratos — sadarboties
  • Dzīvot vienai dienai — dzīvot, nedomājot par nākotni
  • Dziedāt vienu dziesmu — atbalstīt kāda viedokli, būt domubiedram
  • Sēdēt pie viena galda — būt līdzvērtīgiem, tikt atzītiem par līdzvērtīgiem vai būt domubiedriem
  • Ar vienu kāju kaut kur — daļēji, gandrīz
  • Pūst vienā taurē ar kādu — pielāgoties kāda cita uzskatiem vai nostājai
  • Likt visu uz vienas kārts — riskēt, nediversificējot riskus
  • Ar vienu ausi (klausīties) — klausīties ar dalītu uzmanību
  • Vienas dienas (viendienas) — īslaicīgs; kāds vai kaut kas, kas nav ilgtspējīgs
  • Vienu (kādu, trīs) māju tālāk — projām
  • Vienā rāvienā/ Ar vienu rāvienu — uzreiz, vienā paņēmienā
  • Noslaucīt ar vienu spalvas vilcienu — ātri likvidēt, pārsteidzīgi noraidīt
  • Viens divi/ Viens pūtiens/ Viens kuiļa rūciens — ļoti ātri, acumirklī
  • Viens kā celms/ Viens kā koka dievs/ Viens kā pirksts — vientuļš
  • Viena alga/ Viena maksa/ Viss viens/ Viens pīpis/ Viss viens pīpis — vienalga
  • Varēt saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem/ Uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms — var teikt par kaut ko, kas ir reti sastopams vai kā ir patiešām ļoti maz
  • Nemal vienu miezi (LTMSP, 409)
  • Viena pagale nedeg (LTMSP, 357)
  • Mūžs nav viena diena (LTMSP, 450)
  • Dzīvo kā vienā kreklā (LTMSP, 351)
  • Viens nekad nekausies (LTMSP, 357)
  • Vienas dienas saimnieks (LTMSP, 288)
  • Viens suns drīz apklust (LTMSP, 357)
  • Viens pasaules neapgāzīsi (LTMSP, 381)
  • Kur viena aita, tur citas (LSD)
  • Nelaime nekad nenāk viena (LTMSP, 455)
  • Ar vienu naglu nekaļ zirgu (LTMSP, 275)
  • Viens suns vien ilgi nerej (LTMSP, 357)
  • Lēni suņi dzīvo vienā būdā (LTMSP, 357)
  • Viens akmens kulē neklaudz (LSD)
  • Visi pār vienu kārti metami (LTMSP, 351)
  • Lēnas avis vienā kūtī sader (LTMSP, 357)
  • Turas kā bites vienā kamolā (LTMSP, 382)
  • Viena aita brēc, visas dabū (LSD, LTMSP)
  • Viena bite daudz medu nesanes (LTMSP, 381)
  • No viena brāziena ozols nekrīt (LTMSP, 270)
  • Putns ar vienu spārnu nelaižas (LTMSP, 277)
  • Vienu kumosu ēd, par citu gādā (LTMSP, 320)
  • Ko viens nevar, to kopīgi veic (LTMSP, 381)
  • Viens pats dēls, tas pats jēls (LTMSP, 436)
  • No kunga līdz ubagam viens solis (LTMSP, 323)
  • Ezis ar kurmi vienā alā nesatiek (LTMSP, 358)
  • Vai nu viens visu bēdas izbēdāsi (LTMSP, 379)
  • Viens par visiem, visi par vienu (LTMSP, 382)
  • Katrā barā viens muļķis vajadzīgs (LTMSP, 394)
  • Zaglim viens ceļš, ķērājiem – visi (LTMSP, 335)
  • Uguns ar ūdeni vienā traukā nestāv (LTMSP, 358)
  • Kā viena cūka dara, tā citas pakaļ (LTMSP, 430)
  • Viens uz cīņas lauka neesi karotājs (LTMSP, 381)
  • Ģeķība un lepnība aug uz viena koka (LTMSP, 404)
  • No princeses līdz ubadzei viens solis (LTMSP, 323)
  • Ar vienu zirni nevar apsēt lielu lauku (LTMSP, 275)
  • Ar vienu sāls graudu nevar upi sasālīt (LTMSP, 275)
  • No viena viegla vārda nāk viss smagums (LTMSP, 368)
  • Viens blēdis daudz citus uz blēņām vada (LTMSP, 351)
  • Ir mīlestība viena, tāpat kā nāve viena (LTMSP, 439)
  • Suns ar kaķi pie vienas bļodas nav draugi (LTMSP, 358)
  • Tas jau ar vienu gadu nāvei palicis parādā (LTMSP, 387)
  • Strādā kā vērsis: ņem salmus pa vienam vien (LTMSP, 290)
  • Pārdomā veselu gadu, bet padari vienā minūtē (LTMSP, 260)
  • Iesim, brāļi, vienu ceļu, vienu domu domāsim (LTMSP, 382)
  • Sievai nevar uzticēt vienai mājās, zirgam ceļā (LTMSP, 447)
  • Zaglim daudz ceļu, pēdu dzinējam tik viens pats (LTMSP, 335)
  • Ēd vienu kumosu mazāk un strādā vienu stundu vairāk (LTMSP, 250)
  • Kad viens baļķis jau izgruvis, kas gan notiks ar citiem (LSD)
  • Labāk ar svešu no vienas bļodas ēst nekā ar radu kopā dzīvot (LTMSP, 448)
  • Gods ar negodu abi vienu ceļu skrien, negods tik nāk ātrāk galā (LTMSP, 337)
  • Vienas mātes bērni, ne ar vienu slotu pērti, ne visiem vienāda laime (LTMSP, 458)

~ 1. ~

  • No pirmajām rokām — no pirmavota
  • Spēlēt pirmo vijoli — būt galvenajam, būt situācijas noteicējam
  • Pirmās nakts tiesības — feodāļa tiesības viduslaikos, kas ļāva viņam pavadīt ar jebkura sava dzimtcilvēka līgavu pirmo šīs līgavas kāzu nakti
  • Celties ar pirmajiem gaiļiem — celties ļoti agri no rīta
  • Pirmie kucēni jāslīcina (LTMSP, 245)
  • Pirmie cāļi jau laktā nelec (LTMSP, 245)
  • Koks nekrīt uz pirmā cirtiena (LTMSP, 270)
  • Maize un ūdens pirmais ēdiens (LTMSP, 417)
  • Pirmais dzirnavās, pirmais maļ (LTMSP, 248)
  • Kas pirmais lec, tas pirmais krīt (LTMSP, 267)
  • Kas pirmais sēj, tas pirmais pļauj (LTMSP, 248)
  • Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ (LTMSP, 248)
  • Pirmais pie darba, pēdējais pie galda (LTMSP, 283)
  • Tas nekas, ka pirmā vaga neizdevās taisna (LTMSP, 245)
  • Pirmās plūmes skābas, pirmie cāļi sprāgst (LTMSP, 246)
  • Nemet plinti krūmos pēc pirmās neveiksmes (LTMSP, 270)
  • Kas pirmais iet pirtī, tas visas blusas salasa (LTMSP, 359)
  • Kad jāklausās, esi pirmais; kad jārunā, esi pēdējais (LTMSP, 367)
  • Pie pirmās glāzes – jērs, pie otrās – lauva, pie trešās – cūka (LTMSP, 411)

~ 2 ~

  • Otrā elpa — jauns spēku pieplūdums tad, kad nogurums jau liekas nepārvarams
  • Divu kungu kalps — divkosīgs cilvēks
  • Spēlēt otro vijoli — būt pakļautam, būt otrajā vietā aiz kāda, kurš ir situācijas noteicējs
  • Starp divām ugunīm — situācija, kurā nav kur likties, jo briesmas draud vismaz no divām pusēm
  • Divsejainais Jānuss — cilvēks, kuram ir divas sejas
  • Dzīties pēc diviem zaķiem (reizē) — mēģināt vienlaicīgi sasniegt divus mērķus, kā rezultātā, iespējams, nesasniedzot nevienu no tiem
  • Iet kā divi deviņi (LTMSP, 412)
  • Plēš divas ādas nost (LTMSP, 303)
  • Ieradums ir otra daba (LTMSP, 431)
  • Divi klibi kopā neder (LTMSP, 446)
  • Divi labi suņi nekaujas (LTMSP, 357)
  • Cilvēks otru mūžu nedzīvo (LTMSP, 471)
  • Diviem bērniem divas dabas (LTMSP, 426)
  • Labs darbs divus mūžus dzīvo (LTMSP, 254)
  • Laba lieta divus mūžus dzīvo (LTMSP, 260)
  • Dzīvo kā divi balti balodīši (LTMSP, 445)
  • Labāk divreiz mērīt nekā samaitāt (LTMSP, 260)
  • Divi cieti jāsien: zaglis un audekls (LTMSP, 335)
  • No divām puspatiesībām patiesība neiznāk (LTMSP, 340)
  • Kad divi strīdas, tad abiem ir netaisnība (LTMSP, 357)
  • Kurā mājā divi gaiļi, tanī vēlu saule lec (LTMSP, 378)
  • Akls aklam ceļu nevar rādīt, abi divi iekrīt grāvī (LSD)
  • Katram sava uts, bet kas domā, ka viņam nav nevienas, – tam divas (LTMSP, 390)

~ 2x ~

  • Kā divreiz divi — neapšaubāmi, aksiomātiski, droši
  • Dubults neplīst — papildu nodrošinājums netraucē
  • Dubultā grāmatvedība — sistemātiska patiesības aizstāšana ar meliem noteikta mērķa sasniegšanai
  • Labi būt stipram, gudram divreiz labāk (LTMSP, 393)
  • Akmens nozūd dzelmē rauts, divreiz dzīvot nava ļauts (LSD)
  • Dalīta bēda – pusbēda, dalīti prieki – dubulti prieki (LTMSP, 382)

~ 1 & 2 ~

  • Nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu — vienlaikus sasniegt divus mērķus
  • Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (laukā) — ātri aizmirst dzirdēto vai neievērot instrukcijas
  • Ar vienu roku dot, ar otru ņemt atpakaļ (atņemt) — var teikt par rīcību, kas ir bezjēdzīga tādēļ, ka satur divas pretrunīgas darbības
  • Vienam vērsim divas ādas (LTMSP, 324)
  • Viens jāj cūku, otrs kazu (LTMSP, 396)
  • Ko cits viens, to mēs divi (LTMSP, 290)
  • Divi vairāk redz nekā viens (LTMSP, 382)
  • Viens diviem neko nepadarīs (LTMSP, 381)
  • Vienam caurums, otram ielāps (LTMSP, 382)
  • Viena roka tukša, otrā – nekā (LTMSP, 313)
  • Divi gaiļi vienā sētā nesatiek (LTMSP, 358)
  • Tev divas acis, man mute viena (LSD)
  • Viens velns nav labāks par otru (LTMSP, 304)
  • Divi lāči vienā migā nevar satikt (LTMSP, 358)
  • Ar vienu roku glāsta, ar otru sit (LTMSP, 375)
  • Vienu darbu dara, otrs jau padomā (LTMSP, 239)
  • Neķer divus zaķus uz viena šāviena (LTMSP, 243)
  • Ar vienu roku dod, ar otru roku ņem (LTMSP, 345)
  • Par vienu mācītu dod divus nemācītus (LTMSP, 427)
  • Viens solis uz nelaimi, otrs uz laimi (LTMSP, 455)
  • Viens runā par vēju, otrs par dzirnavām (LTMSP, 396)
  • Divas galvas aizvien gudrākas nekā viena (LTMSP, 382)
  • Viens putns rokā ir labāk nekā divi kokā (LTMSP, 319)
  • Izbēdz no pirmās ķildas, tad otra nenāks (LTMSP, 355)
  • Labāk māte ar vienu aci nekā tēvs ar divām (LTMSP, 435)
  • Viens padoms ir labs, bet divi – vēl labāki (LTMSP, 382)
  • Labāk viens nabags nekā divi – par precēšanos (LTMSP, 446)
  • Divi āži viens pret otru pār laipu nevar pāriet (LTMSP, 383)
  • Divreiz jau nemirsi, bet vienai nāvei neizbēgsi (LTMSP, 471)
  • Dažs ar vienu aci redz vairāk nekā cits ar divām (LSD)
  • Kad nelaime pie viena loga, tad laime pie otra loga (LTMSP, 456)
  • Tev acis divas, un mute viena: daudz redzēt, maz runāt (LSD)
  • Labāk divas reizes prasīt nekā vienu reizi slikti darīt (LTMSP, 260)
  • Labāk ar divām ausīm klausīties nekā ar vienu muti runāt (LTMSP, 367)
  • Ar labu var noplēst divas ādas, bet ar naidu pat vienu nenoplēsīs (LSD)
  • Divas acis, divas ausis nav par daudz, bet viena mēle ir par daudz (LSD)
  • Mēs jau lieli radi: viens no viena tēva, otrs no otra, katram sava māte (LTMSP, 449)
  • Ēdiet, ciemiņi, nekaunieties, godam likts, ne apēšanai – viens kumoss bijis, divi lai paliek (LTMSP, 352)

~ 3 ~

  • Trešais tēva dēls — sirsnīgs, gudrs, bet nepraktisks cilvēks latviešu folklorā

~ 4 ~

  • Četrās sienās — atrasties savās mājās, noslēgti no sabiedrības
  • Neteikt ne četri — neteikt neko, klusēt
  • Palaist uz visām četrām pusēm — ļaut aiziet
  • Krist uz visām četrām (kā kaķis) — prast veikli izkļūt no jebkuras situācijas
  • Mute, ka ar četriem (deviņiem) zirgiem neaizskries priekšā — kāds, kuru nevar aizrunāt

~ 5 ~

  • Še pieci — saka, sniedzot roku rokasspiedienam
  • Piecas maņas — piecas cilvēka maņas: redze, dzirde, oža, garša un tauste
  • Piektā kolonna — cilvēku grupa, kas slepeni palīdz ienaidniekam, uzbrucējam
  • Nedot ne pieci par kaut ko — neuzskatīt par vērtīgu vai neuzskatīt, ka kaut kam vai kādam ir izredzes ko sasniegt
  • Piecas minūtes pirms divpadsmitiem — īsi pirms kaut kā
  • Nedot ne piecas kapeikas par kaut ko — nedot ne graša par kaut ko
  • Zināt (pazīt) kā savus piecus pirkstus — ļoti labi pārzināt, pazīt

~ 6 ~

  • Sešas meitas tēvam ir tas pats, kas seši ugunsgrēki (LTMSP, 436)
  • Bagāts brauc ar sešiem zirgiem, nabags iet ar divām nūjām, bet pie kapa panāk to (LTMSP, 471)

~ 7 ~

  • Septiņi gudrie — slavenākie senās pasaules valstsvīri un filozofi (dažādos avotos par septiņiem gudrajiem tiek atzīti dažādi cilvēki)
  • Septiņi tikumi — kristīgajā tradīcijā tie ir ticība, cerība, mīlestība, apdomība, mērenība, rakstura stingrība un taisnīgums
  • Septiņas treknās govis — iedomāta vai nedroša bagātība
  • Septiņi pasaules brīnumi — senajā pasaulē slavenākās celtnes vai skulptūras
  • Justies kā septītajās debesīs — būt laimīgam, sajūsmā
  • Grāmata aiz septiņiem zīmogiem — kaut kas nesaprotams vai nepieejams
  • Septiņas reizes (septiņreiz) nomērīt un tikai tad nogriezt — rūpīgi apsvērt, pirms rīkoties
  • Septiņi ceļ vienu salmiņu (LTMSP, 290)
  • Slinkam nedēļā septiņas svētdienas (LTMSP, 287)
  • Septiņas ādas nevienam nav novelkamas (LSD)
  • Ar vienu roku aizsviež, ar septiņām meklē (LTMSP, 257)
  • Viens pie arkla balsta, septiņi ar karoti smalsta (LTMSP, 299)

~ 8 ~

  • Astotais pasaules brīnums — kaut kas neparasts, izcils, kas izraisa apbrīnu
  • Astoņi amati, devītais bads, desmitais pats (LSD)
  • Vabolei četri spārni, astoņas kājas un kā mēslu čupā lien, tā lien (LTMSP, 432)

~ 9 ~

  • Deviņi pērkoni — izsauciens, kas pauž izbrīnu vai sašutumu
  • Devītais vilnis — kādu draudīgu parādību vai notikumu kulminācija, kāpinājums
  • Kā deviņi/ Kā divi deviņi — ļoti ātri
  • Aiz deviņiem (trejdeviņiem) kalniem (jūrām, zemēm) — ļoti tālu
  • Saliekties deviņos (trijos, septiņos, desmit) līkumos — stipri saliekties
  • Trīs kuļ, deviņi guļ (LTMSP, 299)
  • Deviņas ādas kā zaķim (LSD)
  • Runā par deviņiem mēmiem (LTMSP, 408)
  • Tev deviņas mēles kā čūskai (LTMSP, 408)
  • Deviņi vīri vienu gaili kauj (LTMSP, 290)
  • Vecam zirgam deviņu vīru spēks (LTMSP, 467)
  • Deviņas reizes nozagsi, desmito noķers (LTMSP, 335)
  • Labāk deviņus velnus ieraugu nekā sliktu cilvēku (LTMSP, 328)
  • Deviņi amati, desmitais bads, vienpadsmitais pats (LSD)
  • Viena cūka var izpostīt deviņu vīru sējumu; slikta saimniece var izpostīt deviņu vīru arumu (LTMSP, 322)

~ 10 ~

  • Desmitā tiesa — desmitā daļa no cilvēku ienākumiem, kas tika maksāta nodokļa veidā baznīcas uzturēšanai
  • Viena soļa žēlo, desmit pazaudē (LTMSP, 261)
  • Ar desmit pirkstiem maize jāpelna (LTMSP, 240)
  • Viena gudra galva desmit galvu baro (LTMSP, 392)
  • Desmit reizes nomērī, bet vienreiz nogriez (LTMSP, 260)
  • Par vienu svešu kapeiku zaudēsi desmit savu (LTMSP, 332)
  • Labāk viens zvirbulis rokā nekā desmit uz jumta (LTMSP, 319)
  • Labāk vienu amatu labi zini nekā desmit – slikti (LTMSP, 243)
  • Muļķis iemet akmeni ūdenī, desmit gudru neizvilks (LTMSP, 396)
  • Labāk viens acu liecinieks, nekā desmit ausu liecinieki (LSD)
  • Labāk desmit bērnu uz viena spilvena, nekā viens uz sirdsapziņas (LTMSP, 436)
  • Viens tēvs var vieglāk uzturēt desmit bērnus nekā desmit bērni vienu tēvu (LTMSP, 437)
  • Kam ir viens bērns, tas ir viņa vergs; kam ir desmit bērnu, tas ir viņu kungs (LTMSP, 436)
  • Viena māte spēj desmit bērniem maizi dot, bet desmit bērni nespēj vienai mātei (LTMSP, 437)
  • Netaisnais krīt vienu reizi un nepieceļas, bet taisnais krīt desmit reizes un pieceļas (LTMSP, 339)

~ 13 ~

  • Velna ducis/ Maiznieka ducis — trīspadsmit

~ 30 ~

  • Trīsdesmit sudraba graši — maksa par nodevību

~ 100 ~

  • Simts odu zirgu nokauj (LTMSP, 382)
  • Netaisna kapeika apēd simtu taisno (LTMSP, 334)
  • Labāk simtu draugu nekā simtu rubļu (LTMSP, 347)
  • Labāk viens paraugs nekā simts vārdu (LTMSP, 430)
  • Labāk viena patiesība nekā simts melu (LTMSP, 339)
  • Citur ar simtu acīm, mājās neviena acs (LTMSP, 370)
  • Simts gudru nevar vienam muļķim atbildēt (LTMSP, 396)
  • Labāk simtu draugu nekā viens ienaidnieks (LTMSP, 347)
  • Simts bikses noplēsīsi, bet simts mūžu nedzīvosi (LTMSP, 471)
  • Labāk padari vienu rūpīgu darbu nekā simts paviršu (LTMSP, 255)
  • Ar vienu labu vārdu vairāk panāksi nekā ar simts ļaunu (LTMSP, 356)
  • Viens ienaidnieks var padarīt vairāk briesmu nekā simts draugu izlabot (LTMSP, 347)

~ 300 ~

  • Ozols trīs simti gadu aug, trīs simti gadu briest, trīs simti gadu kalst (LTMSP, 480)

~ 1000 ~

  • Melnais tūkstotis — ļoti liels daudzums